Edvarts Krusts + MMN @Krusts3

NEKAUNĪBA PAR VALSTS NAUDU Lielāku nekaunību, augstprātību un aroganci grūti iedomāties. Latvijas NVO jumta organizācijas valdes priekšsēdētājs (tagad laikam bijušais) Georgs Rubenis pašreizējo nevalstisko organizāciju darbu salīdzina ar jaunlatviešu, kuri rīkoja Dziesmu svētkus, pienesumu, kultūras darbiniekiem – politiķiem, kuri izveidoja Latvijas valsts dibināšanas aizmetņus veidojošās kustības (LPNP un TP), un Latvijas Tautas fronti. Tās visas bijušas pilsoniskas un nevalstiskas organizācijas. Uz šādas, vienīgās līdzības pamata, Rubenis izvērtis viedokli, pašreizējo NVO lomu pielīdzinot iepriekšminētajām. Jā, viņam var piekrist. Ja nebūtu šo biedrību, nevalstisko kopienu, tad varbūt nebūtu Latvijas valsts. Tikai Rubenis nav ņēmis vērā, ka neviena no minētajām organizācijām laikā, kad Latvijas valsts nepastāvēja vai bija okupēta, nevarēja pieklauvēt pie cara, Kerenska vai Gorbačova durvīm, vienkārši pieprasot neatkarību vai kultūras autonomiju. Vai tiešām viņš iedomājies, ka šo politisko prasību varēja īstenot ar legālās varas pārstāvniecības instrumentiem, kad latviešiem tādu nebija? Neviena no šīm organizācijām netika valsts līdzekļu uzturēta. Tās veidoja brīvprātīgie, kuri maksāja biedru naudas, visi pasākumu dalībnieki maksāja no savas kabatas par Dziesmu svētku rīkošanu, pierādot idejas nepieciešamību. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas Padomes locekļi bija VĒLĒTI. Politiskas kopienas aktivizējas, kad varas piedāvājums neapmierina vai neatbilst iedzīvotāju vairākuma interesēm. Latviešu gadījumā pilsoniskā aktivitāte rodas brīdī, kad apdraudēta eksistence. Tāpēc izveidoja Rīgas Latviešu biedrību, LPNP, TP un LTF. Izpildot savu vēsturisko misiju, šīs organizācijas dabiski izirst, jo izkarojušas politiskās pārstāvniecības mehānismus, proti, neatkarību, Satversmi, parlamentu un vēlēšanas. Tas ir vienīgais, ar sabiedrības mandātu garantētais, interešu īstenošanas lauks, kas nodrošina godīgu konkurenci. Pašreizējām NVO nav nacionāli nozīmīgu ideju. Es daļēji saprotu NVO pārstāvju darbības mērķi, šķietami pildot ielāpa lomu starp sabiedrības vajadzībām un valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem, bet tas balstās aplamā priekšstatā par valsti kā visu nepieciešamību nodrošinātāju. Tādā loģikā, pirmkārt, zūd vēlēšanu jēga, jo tās vairs neizšķir sabiedrības prioritātes, otrkārt, šāds “pilsoniskums” neveicina iesaisti politiskajos procesos, jo vienmēr POST FACTUM var aizbildināties ar šauras interešu kopienas upura lomu, kas netiek pārstāvēta partiju programmās. Turklāt Latvijā zināmākās NVO ir koalīcijas partiju pagarinājumi, kas par valsts naudu stiprina konkrētu partiju pozīcijas, saņemot labvēlīgu finansiālu attieksmi kā pateicību. Atcerēsimies, cik ātri pērn “Centrs MARTA” uzbūvēja skatuvi, sasauca jauniešus, D. Īvānu, Čebotarenoku, LSM furgonus ar gaismām, kamerām, koalīcijas apmaksātu žurnālistu plejādi, privatizēja Doma laukumu, lai “nevalstiski” par valsts naudu aizstāvētu Stambulas konvenciju. Pārfrāzēšu – partijas samaksā, NVO rīko, politiķi atsaucas uz nopirktu pasākumu kā savas nostājas argumentu. Nožēlojamākais, ka šis Rubeņa raksts, kas aizstāv finansējuma piešķiršanu NVO, ir publicēts biedrības “ASCENDUM” portālā, kas pats no valsts saņem neskaitāmus tūkstošus eiro. Šie paši gada pārskatā raksta, ka cīnījušies par kvīru tiesībām, krievvalodīgo aizsardzību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, toksisko vīrišķību, sadarbojušies ar “GRIBU PALĪDZĒT BĒGĻIEM”, kuri organizēja nelegālu robežšķērsošanu etc. Ir tur pa vidu arī kāds labs projekts, bet kopumā ļoti pretvalstiski, aprobežoti un sekli. Un tie ķēmi būtu mūsdienu jaunlatvieši? Barotnēm nē! Attēlā: Georgs Rubenis

Satori @SatoriLV

5 days ago

Kā izskatītos Latvija bez pilsoniskās sabiedrības? Nekādi. Tā būtu Vitebskas guberņa vai Latvijas PSR. Tikpat liels zaudējums būtu neiegūtā spēja latviešu tautai rīkoties kopā. Par pilsoniskās sabiedrības un NVO lomu Latvijas vēsturē.satori.lv/article/ka-izs…

31 3 11 13K 2

Grigorijs Rozentāls, MMN Kurzemes saraksta 2. kandidāts par fundamentālu ģenerāltīrīšanu. Viens no MMN programmas pamatpunktiem ir valsts pārvaldes ģenerāltīrīšana. Kārtīgs saimnieks veic sava īpašuma tīrīšanu. Latvija ir kā māja, kurai ģenerāltīrīšana nav veikta gadiem ilgi.

SVF DIAGNOZE LATVIJAI Starptautiskais Valūtas fonds apgalvo, ka Latvijai jāpalielina budžeta ieņēmumi. Tam komplektā nāk tēze par nekvalitatīvu politisko pārvaldi jeb politiķiem, kuri uzskata, ka nauda rodas cilvēku makos, nevis apstākļos, kas atraisa uzņēmējdarbības garu un vēlmi strādāt. Tāpēc arī SVF ieteikumi ir netīkami, proti, nodokļu atvieglojumu samazināšana, nodokļu bāzes palielināšana, uzlabota PVN iekasēšana un īpašuma nodokļa palielināšana. Citiem vārdiem – tā ir instrukcija politiski motivētā zādzībā. Manuprāt, 3. oktobrī būs pēdējā iespēja mainīt situāciju, jo līdzšinējo “kārtību” latvieši vēl četrus gadus nevarēs pārdzīvot. Pašreizējie politiskie piedāvājumi bijuši tikai sabiedrisko attiecību speciālistu piedāvāti labumi konkrētām demogrāfiskām vēlētāju grupām, kas gana lielas, lai sasniegtu 5% nepieciešamo balsu robežu iekļūšanai Saeimā. Ļoti kreisa kārtība, jo tās pamatā ir visas sabiedrības nopelnītā iemešana vienā katlā un pārdalīšana sava elektorāta labā. Sociālisms, kas jums piedāvā cita mantu un sabiedrību uzskata par konkurējošām interešu grupām. Tikai tādas domāšanas dēļ var piedāvāt paaugstināt pensionēšanās vecumu, lai kompensētu rūkošo jauno darbaroku skaitu. Šādi solījumi ir dzīšanās pēc varas pašas varas dēļ. Varbūt tas ir arī padomju laiku mantojums, proti, uzskatīt, ka politiska paradīze iestāsies līdz ar noteiktu budžeta palielinājumu konkrētā nozarē. Sasniegsim 5% no IKP aizsardzībai un visas problēmas atrisināsies. Bet arī tā ir kreisa domāšana, jo pieļauj, ka valsts var labāk “uztaustīt” sabiedrības vajadzības nekā pats indivīds. Pārmērīga valsts lomas palielināšana izvēršas ārējā parāda pieaugumā, nodokļu palielināšanā un strādājošo demotivēšanā pelnīt. Konservatīva pieeja piedāvā nevis pārdalīt, bet radīt tādus spēles noteikumus, kas neierobežo strādātgribu, kas atraisa uzņēmējdarbības garu, ļaujot cilvēkam pelnīt, darba augļiem kļūstot par galveno darbības dzinuli. Dzīšanās pēc labklājības pašas labklājības dēļ ar lielu ticamības garantiju izvērtīsies pretējā iznākumā. Turība ir godīgas konkurences un pievienotās vērtības radošo neaplaupīšanas sekas. Ilgtermiņā, protams. Patlaban ir tikai viena konservatīva partija, kas piedāvā valsts lomas samazināšanu, atbildību par savas naudas izlietošanu atgriežot pilsoņa rokās – MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS. Mēs esam vienīgie, kuri atklāti atzīst, ka patlaban valstij naudas nav, tāpat, kā vienīgie, kuri piedāvā rīcības plānu tās radīšanai bez papildu aizņēmumiem. Proti, atļaujot cilvēkiem pelnīt, neprasot vairāk nekā var dot, un samazinot valsts tēriņus, uz pusi samazinot ierēdņu aparātu. Daži MMN ekonomikas programmas punkti: bezdeficīta budžets un nulles budžets, atcelsim NĪN vienīgajam mājoklim, amnestēsim parādu saistības, dubultosim neapliekamo minimumu par katru apgādājamo. Vairāk: mmn.lv/lasamplaukts/M… m.youtube.com/watch?v=YF0Kgi…

NGO for dummies, lasi lēnām. • Pirms 30 gadiem visi smējās par Sorosa tēmu, konspirarori, plakanzemji utt. Bet bija tā: • Sākumā ieguldās Latvijas NVO un medijos, tas uztaisa "eiropeisko, proegresīvo, pretkorupcijas" tēlu. Delnas, Providusi un tā tālāk. • Caur medijiem drāž politiķus, kamēr tie sāk baidīties un lēnām atpogāt budžeta piķi. • Tad paši iebalsojas politikā, dibina partijas, nokļūst amatos. • Aiziet uz pilnu programmu, rodas SIFi, MAFi, baro simtiem NVO un medijus, ar nosacījumu, ka tie publiski atbalstīs esošo varu, slavēs, paslaucīs zem tepiķa skandālus, politiskajiem neļaus konkurentirm apdraudēt. •Noformējas pilnīgi legāla 5-tā politiskā vara, ar savu kreisi-liberālo doktrīnu. Jebkurš draudz tiek neitralizēts, organizēti protesti, kritizētāji izsmērēti kā demokrātijas drauds un kremlini. • Par to visu maksā iedzīvotāji.

VĒL PAR NVO Laikam visfinansētākās NVO ir klimata nozari pārstāvošās. Papētiet “Zaļo brīvību”. To sponsorē ne tikai SIF, bet arī Kultūras ministrija no budžeta līdzekļiem. Tur figurē vairāku miljonu eiro vērti projekti, kuros, tiesa gan, vairāk nekā pusi finansējuma piešķir no ES fondu līdzekļiem vai Vācijas starptautiskās sadarbības aģentūra (Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit), ko finansē Vācijas valdība. Šī NVO ārējās stratēģijas dokumentos nemaz neslēpj faktu, ka tā par valsts naudu ietekmē politiku. Tās mērķauditorija ir politiskas institūcijas pašvaldību un Saeimas līmenī, izglītības iestādes, Latvijas Banka, Eiropas Komisija un EP deputāti. Tās apjomīgais finansējums rada mānīgu iespaidu par klimatneitralitātes ideju pārstāvniecību sabiedrībā. Tāpēc “Zaļā brīvība” konsultē politiskās partijas klimata jautājumu ietveršanai savās programmās. Tā ir bremzējusi Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, lobējusi Latvijas dabas resursu (koksne, kūdra) izmantošanas ierobežošanu siltumenerģijas un elektrības ražošanā, atbalsta saules un vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā, tāpat kā emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, līdz ar to degvielas aplikšanu ar CO2 nodokli, elektroauto iegādes pabalstus un vienkārši dārgāku elektrību. Tas viss klimatneitrālas sabiedrības vārdā! Objektīvas viedokļu pārstāvniecības labad jebkāds līdzfinansējums šādām NVO, īpaši tad, ja tās lobē politiku, kas nav ar vēlēšanām leģitimēta, pārtraucams. Barotnes jālikvidē. P.S. Tikai kapi ir klimatneitrāli. Tur nav ne ražotāju, ne patērētāju. Pielikumā daži izgriezumi no “Zaļās brīvības” stratēģijas, kas burtiski sola mums dārgāku dzīvi.

Edvarts Krusts + MMN @Krusts3

2 weeks ago

NVO UN VALSTS NAUDA Vai zinājāt, ka esat apmaksājuši iekļaujošas valodas ceļveža saziņai ar nebinārām personām izveidošanu? Vai zinājāt, ka jūs turpināt apmaksāt trešo valstu pilsoņu integrācijas kursus Latvijā? Un raidierakstus par LGBTQ+ jautājumiem? Jā, šos projektus

11 137 351 11K 13

NVO UN VALSTS NAUDA Vai zinājāt, ka esat apmaksājuši iekļaujošas valodas ceļveža saziņai ar nebinārām personām izveidošanu? Vai zinājāt, ka jūs turpināt apmaksāt trešo valstu pilsoņu integrācijas kursus Latvijā? Un raidierakstus par LGBTQ+ jautājumiem? Jā, šos projektus apmaksājis ikviens nodokļu maksātājs, kura nauda nonākusi no valsts budžeta uzturētās NVO. Ir tāda iestāde – SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS – kas katru gadu pārdala pārdesmit miljonus eiro dažādām NVO, kas kā interešu grupu veidotas institūcijas pārstāvot sabiedrības intereses. Es daļēji saprotu NVO pārstāvju darbības mērķi, šīm institūcijām pildot ielāpa lomu starp sabiedrības vajadzībām un valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tomēr to darbība neiekļaujas demokrātiskas, brīvā tirgus vadītas, kapitālistiskas sabiedrības uzvedības normās. Pirmkārt, jebkura organizācija, kuru uztur nodokļu maksātāju nauda, nav un nevar būt nevalstiska. Nav iespējams apelēt pie sabiedrības interesēm, pamatojoties uz paša piederību tai, lai par manu un jūsu naudu īstenotu šauras grupas vēlmes. Tas kļūst par valsts apmaksātu privātu hobiju bez pilsoņu mandāta. Otrkārt, NVO īstenotie projekti vairumā gadījumu ir politikas veidošana par valsts naudu, kropļojot konkrētu viedokļu pārstāvniecības proporciju sabiedrībā. SIF atbalsta dažādības veicināšanas, iekļaušanas, seksuālas daudzveidības utml. orientētus projektus, kuriem ar sabiedrības vairākuma viedokli nav nekādas saistības. Gluži pretēji. Ja konkrētas sabiedrības grupas vēlas redzēt savu interešu realizāciju, tad tas jāpanāk caur partijām, lai ideju nogādātu līdz politiski vēlētai institūcijai. Treškārt, kapitālistiskā sabiedrībā nevalstisko organizāciju pārstāvēto ideju nepieciešamības tests ir ziedojumi un iekšējās biedru maksas. Proti, sabiedrība māk pašorganizēties un “balsojums ar maciņu” ir visdrošākais pierādījums konkrētas funkcijas, pakalpojuma, darbības nepieciešamībai. Pretējā gadījumā ikviens indivīds var apelēt pie savu vēlmju neatspoguļošanas politiskajās programmās, pasludināties par NVO un prasīt naudu par avīžu lasīšanu, jo arī tas ir sabiedrības intereses pārstāvošs aktīvisms. Es un pieļauju, ka arī jūs neesat ļāvuši iztērēt savu naudu idejām, kuras varbūt nemaz neatbalstāt. Manuprāt, šādas barotnes jālikvidē!

Interesanti, ka cilvēki Latvijā regulāri maina auto, telefonus un veļasmašīnas uz jaunākiem, uzlabotiem modeļiem. Dīvaini. Pareizi taču būtu turpināt lietot 100 gadu vecos aparātus. Jo ar vēlēšanu modeli viņi tieši tā dara un vēl lepojās ar to.

Varbūt vajadzētu sākt ar ceļazīmju nozīmes apgūšanu?

Mēs mainām noteikumus @partijaMMN

2 weeks ago

Pārmaiņu zīmes ir visapkārt. Atliek tikai tās pamanīt. Atrodi savu pārmaiņu zīmi, nofotogrāfē to uz debesu fona un pievienojies. #MēsMaināmNoteikumus

4 6 19 6K 0

@Artillerry @aarrvviiss Es neprecīzi izteicos. Tas būtu fiksēts 10% nodoklis. Nekādu PVN.

Pārregulācijas jeb birokrātijas un nodokļu samazināšana ir latviešu turības atslēga. Atcelsim NĪN vienīgajam mājoklim, dubultosim neapliekamo minimumu par katru apgādājamo un MUN nodokļa likme būs 10% par apgrozījumu līdz 50 000 eiro gadā. Cilvēki paši zina, kā tērēt sapelnīto.

Katrs trešais vēlētājs nepiedalīsies vēlēšanās vai nezina, par ko balsot. Iespējams, tāpēc ka vēlēšanu iznākumam maza saistība ar vēlētāju gribas izteikšanu vai arī to nosaka kvalitatīva politiskā piedāvājuma neesamība. Bet šī gada 3. oktobris piedāvā konservatīvu alternatīvu @partijaMMN MMN piedāvātais pārnesamās balss vēlēšanu modelis varētu atrisināt vai mazināt šo problēmu.

VĒLĒŠANAS Devos izlūkgājienā uz LAMPU, lai paklausītos, ko par vēlēšanu organizēšanas jautājumiem vēstīs “sabiedrisko mediju” žurnālisti un aicinātie varas partiju pārstāvji. Teju vai komiskas bija šo politiķu atziņas, mēģinot pārliecināt par pašreizējās vēlēšanu sistēmas efektivitāti, bet traģiskas bija tēzes, kas skaidroja zemo aktivitāti vēlēšanās. Sistēma tik “ideāla”, ka populārākās partijas nesasniedz pat 10% atbalstu, bet 37%, kuri nepiedalās vēlēšanās vai nezina, par ko balsot, performētāju acīs ir stulbi un aprobežoti, tiesa gan, šādus vērtējumus pārfrāzējot par “mazizglītotību” un “sociālo risku grupu”. Atbilde uz pašreizējās sistēmas ilgtspējību ir jautājumā, vai vidējais aritmētiskais vēlētājs, atdodot savu balsi par jebkuru no Saeimā pārstāvētajām partijām aptuveni divdesmit gadu laikā (2002. gadā iepriekšējā augstākā vēlētāju aktivitāte jeb 72%), balsojis par tām politiskajām sekām, kurās pašreiz dzīvojam. Manuprāt, pašreizējā vēlēšanu sistēma vairs nav efektīva, jo tā nenodrošina pilnvērtīgu vēlētāja gribas pārstāvniecību parlamentā. Pirmkārt, nav iespējams izvēlēties vairākus simpatizējošus kandidātus no dažādām partijām. Iespējams balsot par veseliem sarakstiem, kuros visbiežāk ir tikai daži spēcīgi līderi. Turklāt jums netīkamo kandidātu izsvītrošana nenozīmē, ka neesat par tiem nobalsojis. Iznākums – populārie Saeimā ievelk balastu. Otrkārt, vēlēšanu apgabali ir neproporcionāli lieli, tāpēc starp konkrētā apgabala kandidātu un vēlētāju nepastāv attiecības. Iznākums – bezatbildība, kas nepieprasa priekšvēlēšanu solījumu izpildīšanu. Treškārt, iespēju nonākt sarakstā nosaka attiecības ar partijas vadību. Brīvdomība tiek nosodīta ar balotēšanās nepieļaujamību. Iznākums – neatkarīgiem, bezpartejiskiem kandidātiem nav politiskās platformas un partijās nepastāv iekšējas konkurences. Bet vēl svarīgāk – Saeimā jābalso, kā frakcijas vadība, nevis godaprāts un apziņa liek. Iznākums ir tā seku pasaule, kurā šobrīd dzīvojam, turklāt politiķa jēdziens iemantojis pretstatu harizmai un intelektam. MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS to uzskata par galveno Latvijas politiskās atpalicības cēloni, piedāvājot ieviest PĀRNESAMĀS BALSS VĒLĒŠANU SISTĒMU, spēcinot vēlētāja balsi, ļaujot to atdot par konkrētiem kandidātiem, nevis sarakstiem. Tas mazinātu partiju varas monopolu, palielinot politisko konkurenci, jo kandidēt iespējams visiem, kuri ieguvuši 200 vēlētāju parakstus. Partiju “lokomotīves” zaudētu jēgu, jo neviens populārs kandidāts vairs nevarētu “ievilkt” citus, kam nav reāla vēlētāju atbalsta. Vēlētājs varētu izvēlēties tikai personības, nevis nūģus. Es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji prot atšķirt graudus no pelavām, bet pašreizējā sistēma šo prasmi neļauj praktizēt. Valsts attīstība sākas ar pilsoņu iespēju izvēlēties labākos vadītājus. P.S. No visu partiju piedāvātajiem, manuprāt, šis ir visoriģinālākais priekšvēlēšanu punkts. Kamēr citi sacenšas tehnokrātiskos solījumos, attīstības saknes redzot lielākos pabalstos un vairāksolīšanā nozarēm, MMN piedāvā mainīt politisko sistēmu. Attēlā redzams diskusijas klausītāju atbilde uz jautājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu.

@brokieinvestor @ubinators Un? Tās nav “trešās pasaules valstis”?

@pilsonisalvis @partijaMMN @VPPzinas Nē, neesam radinieki!

Nerunājiet muļķības. Es nesaprotu, par ko Jūs runājat. Es divas reizes esmu bijis Ukrainā. Vienreiz kā brīvprātīgais Helmaņa konvojā, kas brauc līdz pašai frontei, otro reizi kā zemessargs, vedot auto uz Ļvivu. Pērn biju viens no diskusijas aizsācējiem par “bijušo” krievu skolu turpināšanos, jo pamēģināju tādā mācīt sociālās zinības un vēsturi, bet atklāju, ka viss turpina notikt krieviski. Uzrakstīju atlūgumu un par problēmu runāju publiski, TV un presē. Ja Jūsu apgalvojumi būtu patiesi, Papule nebūtu vienā sarakstā ar tādu nacionālistu kā mani un otrādi.

Latvijā patlaban dzīvo jau 131 tūkstotis trešo valstu pilsoņu. Tas ir oficiāli zināmais skaits. Neviens nezina, cik šādu cilvēku pie mums uzturas kā nelegāļi. Tomēr neatceros, ka latviešiem tiktu uzdots jautājums, vai mēs vēlamies šādu pārtautošanu. Rīgas dzemdību namā jau katrs trešais dzimstot musulmanis. Reliģijas, kas atzīst daudzsievību, goda slepkavības un vardarbību pret nemusulmaņiem par labu aktu. Nesen to apliecināja seksuāls uzbrukums latviešu sievietei pašā Rīgas centrā. Neiedomājami, ka uz šādas zināšanas fona Rīgā notiek diskusijas par mošejas celtniecību. Tas var radīt tikai radikalizācijas draudus, ko apliecinājis Valsts drošības dienests. Nekavējoties jāpārtrauc jaunu vīzu izsniegšana trešo valstu pilsoņiem, jāslēdz tās augstskolas, kuras nemāca studentus, bet pelna ar vīzu studējošajiem izsniegšanu. Jāmaina Imigrācijas likums, kurā iekļauta norma, kas paredz vēlmi pēc vidējas izglītības par pamatotu prasību vīzas piešķiršanai. #saraksts nr. 2 Mēs mainām noteikumus

Mēs mainām noteikumus @partijaMMN

2 weeks ago

Edvarts Krusts par imigrantiem Latvijā. Latvija ir kas vairāk par ekonomiskiem rādītājiem un statistiku - mūsu valsti pamatā veido valoda, kultūra un vēsture. Vai mums ir vajadzīgi imigranti, kuri nevēlas apgūt mūsu kultūru, bet gan palikt pie savas, ar pilnīgi citām vērtībām?

3 8 35 5K 2

@JankaPipars @AigarsFuksis Nu, nepatīk gan. Viņa 30 gadus veidojusi latviešu valodas mācību materiālus šiem cilvēkiem.

@JankaPipars @AigarsFuksis Arī viņai imigranti nepatīk. MMN ir principiāla nostāja pret imigrāciju. Mēs to neatbalstīsim.

Tāds 131 tk, ko pieminēja NA iekšlietu ministrs Jānis Dombrava. Vēl šī gada 7. janvārī viņš savā FB profilā raksta: “Saskaņā ar Latvijas iestāžu datiem Latvijā uzturas 107 tūkst. trešo valstu pilsoņi, ES oficiālā statistika norāda, ka Latvijā uzturas 250 tūkst. trešo valstu pilsoņi. Eiropas Savienībā uzturas 26,5 miljoni trešo valstu pilsoņi! Daudz! Pārāk daudz! Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir uzsākusi darbu, lai risinātu aizvien pieaugošo problēmu.” P.S. Par 131 tk Dombrava pavisam nesen ieminējās, tiklīdz atradīšu, padalīšos. Tavas partijas ministram taču var ticēt, Ritvar?